Sakrālās celtnes

Iģenes evaņģēliski luteriskā baznīca ir viena no nedaudzajām Latvijas koka baznīcām, kas būvēta 18. gadsimta vidū un joprojām sekmīgi kalpo sākotnējam mērķim. Baznīcas apjoma forma, plānojums un proporcijas ir arhaiskas, kas liecina par senu koka amatniecības tradīciju saglabāšanos.
Dievnams celts 1757. gadā par Iģenes muižas īpašnieka Aleksandra fon den Brinkena (Alexander von Brincken) līdzekļiem. Vienjoma koka guļbūve apšūta ar horizontāli kārtotiem dēļiem, poligonāla apsīda, sakristeja un no apjoma izvirzīts kvadrātplāna zvana tornis ar poligonālu jumta smaili. Iekštelpas glabā baroka laika iekārtu.

Dievnams atrodas  Vandzenes pagastā, Talsu novadā.

Leprozorija evaņģēliski luteriskā baznīca celta no 1936. gada līdz 1938. gadam. Arhitekts Jūlijs Biķis) padara slimnīcas apbūvi par unikālu būvju kompleksu mūsdienu Eiropas dziednīcu vidū. Baznīca celta tradicionālās, taču samazinātās formās neoklasicisma stilā. Tā ir kā garīguma akcents visā leprozija ēku grupā, un šo izjūtu radījuši arhitektoniski paņēmieni. Zvanu baznīcai 1938. gadā dāvināja Liepājas drāšu fabrika. Uz tā ir uzraksts “Jēzus, mīļais Kungs, apžēlojies par mums!”.

Šobrīd baznīca ir slēgta apmeklētājiem.

Dievnams atrodas Laidzes pagastā, Talsu novadā.

Nurmuižas evaņģēliski luteriskā baznīca, pateicoties baznīcas dibinātāja Georga fon Firksa (Georg von Fircks) un viņa pēcnācēju rūpēm, tā celta  1594. gadā un  visā Ziemeļkurzemē uzskatāma par izcilāko. Tā ir taisnstūrveida plāna trīsjomu būve ar poligonālu apsīdu, sakristeju un neogotiskās formās būvētu 47 metrus augstu zvanu torni.  Monumentālā celtne 1674.—1687. gadā ieguva greznu kokā grieztu iekārtu, ko papildina daudzi gleznojumi. Altāris un kancele liecina par kāda nezināma autora pilnīgi oriģinālu rokrakstu, kas Latvijā sastopams vienīgi šajā objektā.

Dievnams atrodas Laucienes pagastā, Talsu novadā.

Pilis, muižu ansambļi, mācītājmuižas


Kukšu muiža rakstītajos avotos minēta jau 1530. gadā, bet tās kungu māja būvēta tikai 1725. gadā. 1530. gadā Livonijas ordeņa mestrs Valters fon Pletenbergs, apvienojot trīs Kandavas draudzes novadā esošos zemes gabalus, ko apsaimniekoja trīs brāļi Kukši, izlēņoja bruņiniekam Berndtam Tidevicam Vēlāk, 1534. gadā, apmainot vairākus zemes gabalus un vēl piepērkot klāt, Tidevics izveidoja Kukšu muižu. Izcilais  Latvijas muižu arhitektūras paraugs ir piedzīvojis pakāpenisku stilistiskas sintēzi starp baroku un vēlīno klasicismu. Muižā saglabājušās 18. gadsimta vidus melni glazētas podiņu krāsnis un durvis, kā arī vairāki 19. gadsimta sienu gleznojumi. 

Muiža atrodas Jaunsātu pagastā, Tukuma novadā.

Nurmuižas pils (Nurmhusen) ir bijusī Livonijas ordeņa vasaļa pils. Tā celta  16. gadsimta otrajā pusē. Līdz 1920. gada zemes reformai pils ar tās apjomīgo kompleksu piederēja muižnieku  Firksu dzimtai. Tas ir lielākais muižas komplekss, kas saglabājies līdz mūsdienām.

Muižas komplekss  atrodas Laucienes pagastā, Talsu novadā.

Strazdes  muižas kompleksā ietilpst  muižas kungu māja, kalte, spirta brūzis, kas celti  19. gadsimta astoņdesmitajos  gados, kā  arī kalpu mājas, saimniecības ēkas, klēts un ainavu parks ar vērtīgām ievesto koku sugām un lapegļu audzi. Gadu gaitā muižas ēku komplekss tika papildināts ar vairākām jaunām ēkām un saimniecības būvēm. Muižas centrālā ēka ir divstāvu garenbūve ar cokolstāvu un divslīpju jumtu ar nošļauptiem galiem. Tā tika stipri pārbūvēta, 1922. gadā, piemērojot to  skolas vajadzībām, daudzās pārbūvēs tā zaudējusi sākotnējo izskatu un proporcijas. 

Muižas komplekss atrodas Strazdes pagastā, Talsu novadā.

Oktes muižas komplekss veidojās  18. gs. otrajā pusē. . Saglabājušies vērtīgi muižas dzīvojamās ēkas būvelementi un sīku akmentiņu mozaīka kūts sienā. Muižas kompleksā kopš 1921. gada darbojas zirgaudzētava. Līdz 1920. gadam muiža piederēja muižnieku Firksu dzimtai.

Muižas komplekss atrodas Laucienes pagastā,, Talsu novadā.

Valdeķu muižas komplekss - . 1845. gadā muižas īpašnieks Nikolaus fon Koskuls no dažām Aizdzires muižas zemnieku mājām izveidoja Valdeķu muižu, ko uzdāvināja savai laulātajai draudzenei Luizei, dzim. Hānai. Valdeķu muižas pils ēka uzbūvēta 1882. gadā, Ēkai neparastu noskaņu piešķir barokāli veidotās kā kompleksspnes, kas būvētas 20. gadsimta trīsdesmitajos gados. 20. gadsimta sākumā Valdeķu muiža piederēja sūtnim Eiženam Švarcam. 1931. gadā, to stipri nolaistu, no tēlnieka Arnolda Dzirkaļa par 45 tūkstošiem  latu nopirka Latvijas preses karalis un miljonārs Antons Benjamiņš (1860-1939). . Benjamiņi Antons un Emīlija 20. gadsimta trīsdesmito gadu beigās  Valdeķu muižu īsā laikā izveidoja par lauku paraugsaimniecību - "Latvijas lauku pērli". Skaistu ainavu veidoja parks, dīķu kaskāde ar tiltiņiem un paviljoniem. 1941. gadā muiža tika nacionalizēta, īpašniece E.Benjamiņa deportēta uz Sibīriju. Antons Benjamiņš mira savā Valdeķu īpašumā. Otrā pasaules kara laikā pili Benjamiņiem atņēma. Padomju laikos  Valdeķu muižā atradās Kandavas pagasta izpildkomiteja, bibliotēka un  ambulance.1997.gadā Benjamiņu dzimta savu īpašumu atguva.

Muižas komplekss atrodas Kandavas pagastā, Tukuma novadā.

Vandzenes muižas ansamblis veidots baronu Heikingu dzimtai 19. gadsimtā kā simetrisks komplekss ar uzsvērtu centrālo asi ap parādes pagalmu. Abās pusēs iebraucamam ceļam ir stallis un klēts ar klasicisma stila iezīmēm, parādes pagalma otrā pusē pils. Pagalmu saimniecības ēku pusē ierobežo akmens žogs, aiz kura ir kalpu mājas. Brūzis, celts 19. gadsimta vidū. Muižas pils celta 19. gadsimta sākumā klasicisma stilā. Tai abās pusēs ir nelieli vienstāvīgi namiņi, kurus ar pili savieno mūra žogs ar vārtiem. Pils priekšā uzejas kāpņu stūros ierakti 17.gadsimta čuguna lielgabali. Apkārt pilij ainavu parks ar eksotiskiem kokiem un krūmiem, dīķi un muižas īpašnieku kapenēm. Parku ierīkojis barons Heikings. Muižas pēdējais īpašnieks Nikolajs fon Heikings. Šobrīd muižas pilī atrodas  Vandzenes vidusskola.

Muižas ansamblis atrodas Vandzenes pagastā, Talsu novadā.

Zemītes muiža Kurzemes un Zemgales hercogistes laikā līdz 1673. gadam piederēja Butlaru dzimtai, pēc tam Lēbeliem, Mirbahiem, Pletenbergiem un Bēriem. No 1790. gada  līdz 1920. gadam bija Firksu dzimtas īpašums. Zemītes pils ir iespaidīga būvapjoma celtne. Tā būvēta ap 1850. gadu, šajā laikā  ap to tika  izveidots parks. Ēkai klāt piebūvēts  neorenesanses tornis. Muižas kungu māja tika nodedzināta 1905. gadā un atjaunota tikai 20. gadsimta trīsdesmitajos gados. Vecajā muižas klētī 1937. gadā tika iekārtots Aizsargu nams. 1943. gadā unsgrēkā nodega vairākas muižas saimniecības ēkas. 1945. gadā Zemītes muižā izveidoja Mašīnu un zirgu iznomāšanas punktu, bijušajās Aizsargu nama telpās - Zemītes pagasta darbaļaužu deputātu padomes izpildkomiteju.1949. gadā izveidoja Mašīnu un traktoru staciju. 1951. gadā staciju likvidēja un nodeva Kandavas RTU, 1962. gadā uz tā bāzes izveidoja jaunu uzņēmumu - "Tukuma lauktehnikas" filiāli. Padomju varas gados pilī atradās ēdnīca un dzīvokļi.
Tagad bijusī kungu māja ir pašvaldības īpašums. 2000. gadā Kandavas novada dome ieguldījusi līdzekļus tās rekonstrukcijā un kopš tā laika pilī atrodas Zemītes pamatskola.


Muižas pils atrodas Zemītes pagastā, Tukuma novadā.

Talsu mācītājmuiža ir Talsu evaņģēliski luteriskās draudzes īpašums. Talsu mācītājmuižas apbūvi veido mācītājmāja, klēts, kūts, ratnīca, kalpu māja (pārbūvēta), kurās atspoguļojas arhitektūras laikmetu tendenču  pārmaiņas, reizē saglabājot  senās celtniecības tradīcijas. Mācītāja dzīvojamā māja celta 1809. gadā. 19. gadsimta vidū  tā tika pārbūvēta. 20. gs. 70. desmitajos  un 80. gados ēka piedzīvoja dažādus remontus. Tajā saglabājušies  orģinālelementi: kāpnes, kamīns (19. gs. 2. puse), iekšdurvis, dekoratīva griestu krāsojuma atsegumi un orģināllogs, kura uzbūve, detaļu profilējums un aprīkojums raksturīgs 19. gs. pirmajai pusei.

Mācītājmuižā dzīvoja Talsu mācītājs no 1802. līdz 1836. gadam - Karls Ferdinands Amenda (1771-1836). Viņš bija vijolnieks, komponista van Bēthovena tuvs draugs.  Mācītājmājā ierīkota piemiņas istaba. Netālu no mācītājmuižas nelielā uzkalniņā ir K. Amendas kapa vieta.

Mācītājmuiža  atrodas Laidzes pagastā, Talsu novadā.